Krāpšana ir noziedzīgs nodarījums - apzināta un ar noteiktu nolūku veikta rīcība - patiesības sagrozīšana, būtisku faktu slēpšana, ļaunprātīga uzticēšanās izmantošana vai ar viltu, lai mudinātu citu personu rīkoties tai par sliktu – šķirties par labu krāpniekam no personai piederošas/kontrolējamas vērtības, likumīgām tiesībām, naudas.

Krāpšanas izdarīšanas veidu daudzums ir ārkārtīgi plašs. Krāpšana var notikt dažādos veidos, taču uzņēmumu vidē tā visbiežāk saistīta ar maldināšanu, uzticības izmantošanu un nepietiekamu kontroli pār darbības procesiem. Krāpšana var izpausties kā viltoti rēķini, nepatiesi darījumi, līdzekļu novirzīšana privātām vajadzībām, grāmatvedības datu sagrozīšana vai apzināta informācijas slēpšana no vadības, partneriem un uzraugošajām iestādēm. Nereti šādas darbības notiek ilgākā laika posmā, jo tās tiek paslēptas ikdienas dokumentu un maksājumu plūsmā.

Uzņēmumu darbībā finanšu krāpšanu var veikt gan ārēji krāpnieki, gan paši darbinieki vai sadarbības partneri. Piemēram, krāpnieki var uzdoties par piegādātājiem un nosūtīt viltotus maksājumu pieprasījumus, savukārt iekšēji darbinieki var izmantot piekļuvi sistēmām, lai manipulētu ar maksājumiem, izdevumiem vai atskaitēm. Īpaši liels risks rodas, ja uzņēmumā trūkst skaidru pārbaudes procedūru, pienākumu sadalījuma un regulāras finanšu uzraudzības.

Vislabāk, ja tas notiek preventīvi. Savlaicīga risku atpazīšana un profilaktiski pasākumi palīdz pasargāt uzņēmumu ne tikai no tiešiem finansiāliem zaudējumiem, bet arī no reputācijas kaitējuma un juridiskām sekām. Lai mazinātu krāpšanas riskus, uzņēmumiem ir svarīgi ieviest iekšējās kontroles mehānismus, regulāri pārskatīt darījumus, apmācīt darbiniekus atpazīt aizdomīgas situācijas un nodrošināt caurspīdīgu finanšu pārvaldību.